2025.gada 10.maijā Rīgas bērnu un jauniešu centra “Auseklis” trases automodelisma pulciņa audzēkņi četru cilvēku sastāvā devas uz Valmieras jaunatnes centru “Vinda”, lai piedalītos interešu izglītības iestāžu komandu sacensībās trases automodelismā “Vindas kauss 2025”. Šajās sacensībās četru cilvēku komanda ar vienu modeli brauc pa trasi sešas stundas, katram braucējam jābrauc 45 minūtes pa diviem celiņiem. Kopā šajās sacensībās piedalījās 6 komandas no visas Latvijas.
Rīts bija saspringts, jo modeļa šasijas novietojums attiecībā pret trasi bija nepareizs un nācās veikt negaidītas modifikācijas, kā arī tika iztestēti 4 motori no kuriem tikai viens atbilda braucēju modeļa pilotēšanas stilam. Kvalifikācijā ieņēmām 1.vietu ar Deivida Celma lidojošo apli, kas bija ātrākais no visiem, kas ļāva mums pirmajiem izvēlēties starta celiņu.
Pirmais savus braucienus no mūsu komandas uzsāka Jānis Vīksne, rādot labas modeļa pilotēšanas prasmes, kas pēc pirmā brauciena mums deva 3.vietu, pēc Jāņa otrā brauciena joprojām bijām 3.vietā, jo modeļa šasijas pielāgojumi nedeva gaidīto stabilitāti. Tad nāca Ernesta Pavļukēviča kārta veikt savu pirmo 45 minūšu braucienu. Pēc sākotnējās nonākšanas iedzinējos, Ernests rādīja absolūtu meistarklasi, izmantojot modeļa visu maksimālo potenciālu un izcili pilotējot modeli, kas nu jau pacēla mūs uz 1.vietu ar nelielu pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem – Rūjienas komandu un Valmieras komandu. Tad uz starta stājās Roberts Vīksne, kuram bija paši sarežģītākie celiņi un grūtākais uzdevums – aizsargāt 1.pozīciju. Roberts šo uzdevumu paveica izcili, uzrādot konstantu ātrumu gan pirmajā gan otrajā braucienā, lai gan sava pēdējā brauciena beigās modeļa stabilitāte ievērojami samazinājās un modelis kļuva grūti kontrolējams, pirmā pozīcija tomēr tika saglabāta.
Tālāk pie pults stājās Deivids Celms uz kuru tika liktas lielas cerības, grūti kontrolējamais modelis sagādāja grūtības par pieredzējušajam Deividam, kas lika komandai pieņemt ātru lēmumu kā novērst šo problēmu. Tieši iepriekšējās modeļa celiņu maiņas laikā mūsu atbalsta persona (bijušais skolēnu līmeņa nu jau pieaugušo līmeņa trases automodelists) Henrijs Pilskungs norādīja uz modeļa riepām no kurām trūka lieli sānu gabali. Balstoties uz šo informāciju, pēc 10 Deivida nobrauktām minūtēm pieņēmām lēmumu mainīt riepas. Šis lēmums mūsu jau tā trauslo pārsvaru samazināja līdz minimumam, taču Deivida meistarīgā modeļa pilotēšana neļāva konkurentiem mūs nevienā mirklī apsteigt. Pēc 10 nobrauktām minūtēm, modelis atkal kļuva stabils un riepas bija piebrauktas, kas nozīmēja, ka Deivids var izmantot visu modeļa potenciālu, ko Viņš tieši arī darīja, konstanti esot ātrākajam uz trases un uzstādot jaunus sacensību apļu laiku rekordus. Papildus tam, tuvākie konkurenti Valmieras komanda piedzīvoja tehnisko ķibeli, kuras novēršana aizņēma ilgu laiku, kas ļāva mums iegūt ievērojamu pārsvaru. Pirms noslēdzoša brauciena mūsu pārsvars bija jau sasniedzis vairāk kā 100 apļus un galvenā cīņa solījās būt starp otro un trešo vietu.
Noslēdzošo braucienu veica Ernests Pavļukēvičs, nevienā mirklī nezaudējot modrību un konstanti rādot lieliskas modeļa pilotēšanas prasmes. Kamēr starp Rūjienas komandu un Valmieras komandu notika sīva cīņa par otro vietu, mēs ērti veicām apli pēc apļa, jo mūsu lielais pārsvars mums nodrošināja mierīgu pēdējo braucienu. Pat tad kad matemātiski mūs vairs nevarēja uzvarēt neviena komanda, Ernests neatkāpās un turpināja radīt meistarklasi, kas rezultātā mums deva uzvaru ar nospiedošu 86 apļu pārsvaru pār tuvākajiem konkurentiem.
Rakstu sagatavoja interešu izglītības skolotājs Kristaps Vladimirovs
