Pirms jaunās deju sezonas, pašās vasaras beigās, mūsu deju ansamblim “Dancītis” bija lieliska iespēja doties uz starptautisku festivālu Ungārijā. Ceļš uz Ungāriju sākās agrā trešdienas rītā, taču tas nebija šķērslis, lai visi būtu smaidīgi un pacilātā noskaņojumā. Autobusā skanēja smiekli, dziesmas un draudzīgas sarunas.
Pirmā naktsmītne mums bija Čehijas pilsētā Olomouca. Tā kā visa diena bija pavadīta autobusā, tad nolēmām aiziet uz vecpilsētu un apskatīt dažus kultūras pieminekļus – baznīcu un strūklakas.
Nākamajā dienā apskatījām Bratislavas pili, skaisto dārzu un braucām līdz galamērķim – Ungārijas pilsētai Moraholam, kur mūs gaidīja gardas vakariņas.
Trešās dienas rītā netika ilgi gulēts, bet gan agri pabrokastots, lai dotos uz Kiskunfelegyhaza pilsētiņu ar skaistu baznīcu un interesantu, krāšņu arhitektūru. Tad kāpām autobusā, lai brauktu uz pirmā koncerta norises vietu – Cserkeszolo. Kad bijām jau saģērbušies un gatavi uzstāties – sāka pamatīgi līt lietus. Organizatori, vienojoties ar mums un poļu folkloras deju kolektīvu, koncertu pārcēla uz vakaru. Pavadījuši pēcpusdienu ūdensatrakciju parkā devāmies uz Moraholam, kurā, fantastiskā un draudzīgā atmosfērā dejojām koncertā, kopā ar jaunajiem draugiem no Polijas. Pēc koncerta notika kopīga sadejošanās (apguvām dažus poļu deju soļus), aprunāšanās, smiekli un dziesmas! Mēs pārliecinājāmies, ka dejai ir universāla valoda, kas vieno cilvēkus neatkarīgi no valsts vai valodas.
Ceturtajā dienā, pēc Mini muzeja (Ezer Ev Parkja) apmeklējuma devāmies uz koncertu Tiszasziget pilsētu. Tajā norisinājās pilsētas svētki un mēs bijām daļa no šīs krāšņās koncertprogrammas.
Piektajā dienā devāmies uz Segedas Zooloģisko dārzu. Vislielākais prieks un pārsteigums bija par to, ka mums izdevās ieraudzīt pilnīgi visus Zoodārza iemītniekus – arī tos, kuri sākumā bija paslēpušies. Tad devāmies izbraucienā ar kuģīti par Tisas upi. Pēc izbrauciena piedalījāmies pilsētas svētku programmā un dejojām Mora Ferenc Muzeum pakājē, Tizas upes krastā. Pilsētas iedzīvotāji bija sajūsmā par mūsu dejojumu – smaidi, gaviles un aplausu jūra!
Sestā diena atkal sākās ļoti agri, kad kāpām autobusā un lēnām devāmies uz māju pusi. Bet pirms tam izbaudot nelielu ekskursiju pa Budapeštu, apskatot Parlamenta ēku, Szent Istvan baziliku, centrāltirgu, Dohany sinagogu un tad dodoties ekskursijā ar kuģīti pa Donavu uzzinājām ļoti daudz ārkārtīgi interesantu lietu par Buda – Peshta un ieraudzījām pilsētu no citas puses. Dienas beigās pēdējā naktsmītne Čehijā un septītās dienas vēlā vakarā atgriezāmies mājās!
Tas bija jautri un iedvesmojoši! Katrs mājās atveda ne tikai jaunu pieredzi, bet arī draudzības saites ar citu valstu dejotājiem. Koncertbrauciens uz Ungāriju stiprināja kolektīva garu, iedvesmoja turpmākajiem koncertiem un atgādināja, cik svarīgi ir dalīties savā kultūrā ar pasauli. Dejojot svešā zemē, bet ar savu mūziku un kustībām, ansambļa dalībnieki sajuta, ka kultūra ir kā tilts, kas vieno cilvēkus neatkarīgi no valodas vai tradīcijām.
Esam gatavi nākamajai – piecdesmit pirmajai – deju sezonai!
Uz tikšanos!
Informācija sagatavoja deju skolotāja Anda Grase
