Tvaika rati: Motocikla ēras rītausma
Pirms benzīna dzinēji iekaroja pasaules ceļus, inženieru prātus nodarbināja tvaika spēks. 19. gadsimta otrajā pusē, mēģinot “atbrīvot velosipēdu no pedāļiem”, dzima pirmie tvaika motocikli — sarežģīti, dūmojoši un fascinējoši mehānismi.
Ropers un Pero
Vēsturnieki joprojām strīdas par to, kurš bija pirmais, jo gandrīz vienlaikus divos okeāna krastos parādījās līdzīgas konstrukcijas:
- ASV (ap 1867. gadu): Silvestrs Ropers uzstādīja divcilindru tvaika dzinēju uz pašbūvēta koka un dzelzs rāmja. Viņš ar savu braucamrīku regulāri piedalījās parādēs un sacīkstēs vairāk nekā 30 gadus.
- Francijā (1867–1871): Luijs Gijoms Pero patentēja tvaika dzinēja uzstādīšanu uz tolaik populārā Pjēra Mikso velosipēda. Šis tiek uzskatīts par pirmo oficiāli reģistrēto motocikla konceptu.
Kā tas darbojās?
Tvaika motocikls nebija domāts nepacietīgajiem. Lai dotos ceļā, vadītājam vispirms bija jāiekurina katls (izmantojot ogles, malku vai vēlāk — petroleju). Bija nepieciešamas vismaz 20 līdz 40 minūtes, lai sasniegtu darba spiedienu.
Dzinēja darbības pamatā bija ūdens tvaiks, kas zem augsta spiediena tika virzīts uz cilindriem, liekot kustēties virzuļiem. Interesanti, ka šiem motocikliem nebija ātrumkārbas — tvaika dzinējam piemīt maksimāls spēks (griezes moments) jau no pirmā apgrieziena, ļaujot uzsākt kustību vienmērīgi un klusi.
Kāpēc tvaiks izzuda?
Līdz 20. gadsimta sākumam tvaika tehnoloģija sasniedza savu virsotni, taču tā nespēja izturēt konkurenci ar iekšdedzes dzinējiem vairāku iemeslu dēļ:
- Svars: Milzīgais ūdens katls padarīja motociklu smagu un nestabilu.
- Drošība: Pastāvēja pastāvīgs risks, ka pārkarsis katls var eksplodēt tieši zem braucēja sēdekļa.
- Lietošanas ērtums: Benzīna dzinējs bija iedarbināms sekundēs, turpretī tvaika dzinējs prasīja ilgu sagatavošanos un regulāru ūdens papildināšanu.
Mantojums
Lai gan tvaika motocikli pazuda no koplietošanas ceļiem ap 1920. gadu, tie lika pamatus motociklu kultūrai. Šodien tie ir inženiertehniski pieminekļi, kas atgādina par laiku, kad drosme eksperimentēt bija svarīgāka par praktiskumu. Daži moderni entuziasti joprojām būvē tvaika prototipus, 2014. gadā sasniedzot pat 129 km/h lielu ātrumu, tā godinot tvaika laikmeta garu.